Soverēna vērtība parasti bija 1 sterliņu mārciņa vai 2 šiliņi, bet uz tās nebija norādīta monētas nominālvērtība. Soverēni bija atpazīstami tikai pēc to svara, diametra un zelta tīrības. Pirmajiem soverēniem bija 23 karātu prove (958. prove), vēlāk Henrijs VIII zelta tīrību samazināja līdz 22 karātiem (917. prove). Šādas tīrības zelts kļuva par zelta tīrības standartu Britu salās un ASV.
Pēdējie soverēni tika izkalti 1604. gadā. To vietu vēlāk ieņēma citas monētas, piemēram, broudi un ginejas. Tomēr pēc Napoleona kariem sāka kalt jaunos soverēnus.
Tiek uzskatīts, ka soverēnu atgriešanos veicināja Napoleons, un visbiežāk soverēna reversa dizainam – Sv. Džordžs, kurš pieveic pūķi – tolaik bija simboliska nozīme. Sv. Džordžs simbolizē vareno Angliju, bet nogalinātais pūķis – Napoleona sakāvi.
Lai izveidotu jaunus monētas modeļus, 1817. gadā tika nolīgts itāļu tēlnieks Benedeto Pistruči (Benedetto Pistrucci). Viņš radīja karaļa Džordža III krūšutēla skulptūru, kas tika izmantota soverēna dizaina radīšanas procesā. Sv. Džordža un pūķa modeli Pistruči izgatavoja no vaska, to izmantojot soverēna reversā. Karaliskās monētu kaltuves gravieri nespēja veiksmīgi atjaunot Pistruči modeļus tēraudā, tādēļ tēlnieks pats apņēmās veikt šo darbu.
19. gadsimta sākumā Apvienotās Karalistes Karaliskā monētu kaltuve atvēra filiāles trīs Austrālijas pilsētās – Sidnejā, Melburnā un Pērtā, kā arī Indijā, Dienvidāfrikā un Kanādā. Šīs filiāles ar soverēniem apgādāja visu Lielbritānijas impēriju. Šīs monētas var atpazīt pēc nelielām kaltuves zīmēm, kas iekaltas katrā monētā.
AR KO SOVERĒNI IR INTERESANTI?
- Soverēnu nominālvērtība uz monētas nav izkalta
- Kopumā soverēnu aversā ir attēloti 8 Anglijas monarhi
- Soverēns ir viena no slavenākajām monētām pasaules vēsturē
- Jaunie soverēni tika kalti 5 kontinentos
Karalienes Viktorijas valdīšanas laikā un, attīstoties Lielbritānijas impērijai, soverēna statuss palielinājās. 1860. gada oficiālajā sarakstā ir norādītas vismaz 36 kolonijas, kurās soverēni bija likumīgs maksāšanas līdzeklis. 19. gadsimta pēdējā ceturksnī daudzās pasaules vietās bija iespējams maksāt ar soverēniem. Dažās valstīs, piemēram, Brazīlijā, Ēģiptē un Portugālē, soverēns tika uzskatīts par parastu valūtu.
Karalienes Viktorijas laikā soverēna aversā tika izkalts jaunās karalienes portrets, bet reversā – heraldiskais vairogs vai Apvienotās Karalistes karaliskais ģerbonis. Tomēr šāds reversa dizains tika pamatīgi kritizēts, tādēļ soverēniem tika atjaunots Sv. Džordža un pūķa attēls. Karalienes portreti rotājās uz trīs apgrozībā izlaistajiem soverēniem – „Jaunības portrets“ (angļu val. – Young head), „Jubilejas portrets“ (angļu val. – Jubilee head) un „Portrets ar plīvuru“ (angļu val. – Old head/Vailed Head).
Karalienes „Jaunības portreta“ soverēni tika izdoti no 1838. līdz 1887. gadam. Pastāv interesants fakts, ka „Jaunības portreta“ monētas bija vienīgās valsts monētas ar diviem dažādiem reversiem. Abās monētās ir jaunās Viktorijas portrets, bet no 1838. līdz 1887. gadam kalto soverēnu aversa dizainā attēlots heraldikas vairogs, un no 1871. līdz 1887. gadam Karaliskā monētu kaltuve atdzīvināja iepriekšējo Sv. Džordža un pūķa dizainu.
Gadu gaitā soverēnu aversā tika attēloti arī citi Lielbritānijas monarhi, piemēram, Edvards VII (karalienes Viktorijas dēls), Džordžs V (karalienes Elizabetes mazdēls) un Džordžs VI (karalienes Elizabetes tēvs). 1930. gada pasaules ekonomikas krīze iezīmēja soverēna kā apgrozībā esošas monētas beigas.
Līdz pat mūsdienām soverēns ir ne tikai viena no pasaules slavenākajām monētām, bet arī kolekcionāru novērtēta, kvalitatīva un vēsturiski nozīmīga monēta.
